Filmas

Latvijas filmu klubs

Filma katru mēnesi Latvijas vēstniecībā Vašingtonā. Ieeja brīva.

Latvijas vēstniecība ASV, sadarbībā ar Nacionālo kino centru, uzsākusi Latvijas filmu nozares popularizēšanas kampaņu "Latvijas filmu klubu" (Latvian Film Club). Kampaņas mērķis ir iepazīstināt amerikāņu skatītājus ar izcilām Latvijas filmām, kā arī veicināt interesi par Latviju kā filmēšanas vietu. Kampaņas laikā katru mēnesi no 2019. gada jūnija līdz 2020. gada maijam Latvijas vēstniecībā un dažkārt citās vietās Vašingtonā bez maksas tiks demonstrētas Latvijas filmas. Lielākā daļa izvēlētās filmas ir "Latvijas filmas Latvijas simtgadei". Aktīvākie filmu skatītāji nākamā gada maijā saņems balvas. Informāciju par iespējām filmēt Latvijā var iegūt šajā lapā: https://filmlatvia.lv/en/galvena-lapa. Katras filmas apmeklēšanai jāiegūst brīvbiļete platformā Eventbrite. Kampaņas publicitātei sociālajos tīklos tiks izmantota mirkļbirka #LatvianFilmClub.

Filmu kalendārs:
25. jūnijā: Mērijas ceļojums
25. jūlijā: Baltu ciltis
15. augustā: filma tiks precizēta
26. septembrī: Turpinājums
10. oktobrī: Kurts Fridrihsons
21. novembrī: Astoņas zvaigznes
5. decembrī: Saule brauca debesīs
23. janvārī: 1906
20. februārī: Bille
26. martā: filma tiks precizēta
23. aprīlī: Vectēvs, kas bīstamāks par datoru
21. maijs: Ievainotais jātnieks

25. jūnijā: Mērijas ceļojums

Latvijas vēstniecība ASV
Adrese: 2306 Massachusetts Avenue, NW, Vašingtona, DC 20008, ASV
Telefons: +1 202 328 2840

Stāsts par jaunu sievieti Mēriju Grīnbergu, kas Otrā pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju.

Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī 700 kastes ar Latvijas muzeju kolekciju vērtībām. Ja nebūtu bijis jaunas sievietes, vārdā Mērija Grīnberga, daudzas Latvijas muzeju zāles šobrīd būtu tukšas - viņa kā brīvprātīgā 1944. gadā devās līdzi ešelonam ar Latvijas mākslas vērtībām un kopā ar tām atgriezās Rīgā. Vācu okupācijas spēki dārgumus centās izvest, padomju okupācijas spēki atveda atpakaļ, bet Mērija savu pienākumu izpildīja līdz galam. Pateicības vietā par paveikto Mērija tiek atlaista no darba muzejā, strādā rūpnīcā, un viņas turpmāko dzīvi pavada nerimstošas aizdomas.